fizmati.lv RSS http://fizmati.lv fizmati.lv lv PPMF Netradicionālās sporta spēles PPMF SP http://fizmati.lv/citi_jaunumi/pasakumi/ppmf_netradicionalas_sporta_speles/ Sveiciens pavasarī!

Vasara vairs nav aiz kalniem, un nu ir pienācis laiks ikgadējai PPMF tradīcijai. Vai esi gatavs uz foršām aktivitātēm brīvā dabā?!
Tad nu tuvojas pēdējais šī mācību gada atraktīvākais un neaizmirstamākais pasākums – NSS jeb Netradicionālās Sporta Spēles, pēc kurām sekos PIKNIKS EaZy Troops pavadībā Pasākums norisināsies 24. maijā.
Veido savu komandu vai posteni, kuram cauri ies citas komandas. Domā, liec lietā savu fantāziju. Jo trakāk un interesantāk, jo labāk. Aktīvākie un  radošākie saņems balvas.

Noteikumi komandai: komandā jābūt 4 cilvēkiem, dalības maksa komandai – Ls 3;

Noteikumi postenim: veidošanā piedalās ne vairāk kā 3 cilvēki.

Komandas un posteņus pieteikt  līdz 22. maijam.

Programmā:
16:16 – Reģistrēšanās;
17:17 - Starts;
19:19 – 20:20 – Finišs;
PIKNIKS EaZy Troops pavadībā;
21:21 – Komandu apbalvošana.
Pasākuma norises vieta: Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Jūrmalas gatve 74/76, Rīga.

Nesēdi malā, nāc un izklaidējies! ]]> http://fizmati.lv/citi_jaunumi/pasakumi/ppmf_netradicionalas_sporta_speles/komentari/ Sun, 20 May 2012 00:42:55 +0300 LU DZM IC rīko pasākumu „Daba un zinātne - aizraujoši!” LU Preses centrs http://fizmati.lv/dzive/pasakumi/lu_dzm_ic_riko_pasakumu_daba_un_zinatne_aizraujosi_/ Šī gada 19. maijā no plkst. 10.00 līdz 15.00 notiek Latvijas Universitātes (LU) Jauno dabaszinātnieku un matemātiķu līgas pasākums „Daba un zinātne - aizraujoši!”, kurā visas dienas garumā  eksakto priekšmetu darbnīcās savus spēkus pārbaudīs 100 vidusskolēni. Pasākums notiks LU Fizikas un matemātikas fakultātes telpās un teritorijā, Zeļļu ielā 8, Rīgā.

Pasākumu  „Daba un zinātne - aizraujoši!” organizē LU Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centrs sadarbībā ar LU paspārnē esošo Jauno biologu skolu, Mazo matemātikas universitāti, E.Birznieka Jauno ģeogrāfu skolu, Jauno fiziķu skolu un Jauno ķīmiķu skolu. Pasākumā tiksies 100 aktīvākie vidusskolēni, topošie dabaszinātnieki no dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām, kas mācību gada garumā apmeklējuši Latvijas Universitātes organizētās nodarbības skolēniem.

Desmit radošās darbnīcās dalībniekiem, risinot netradicionālus, aizraujošus uzdevumus matemātikā, fizikā, ķīmijā, bioloģijā un ģeogrāfijā, būs iespēja papildināt savas zināšanas un prasmes, kā arī rast izpratni par dabaszinātnēm kā vienotu un perspektīvu nozari, kas balstīta reālā dzīvē un dabas likumsakarībās. Piemēram, bioloģijas radošajā darbnīcā skolēni pārbaudīs parunas „Velkas kā gliemezis!” ticamību, rīkojot gliemežu „skriešanās” sacensības. To gaitā katrs dalībnieks no dažādu sugu un izmēru gliemežiem izvēlēsies savu gliemezi  - favorītu, kam uzticēs dalību sacensībās.

Tad jauniešiem atliks izmērīt sava favorīta pārvietošanās laiku no punkta A uz punktu B, lai noskaidrotu uzvarētāju. Fizikas darbnīcā dalībnieki pielietos alpīnisma rīkus, zināšanas, izdomu un pacietību, lai rastu risinājumus, kā maksimāli augstu pacelt savu grupasbiedru, ietaupot spēku. Savukārt matemātikas darbnīcā skolēnu uzdevums, izmantojot mērlentes, hronometru, mērtraukus un citus rīkus, būs noskaidrot, cik ilgā laikā tiktu appludināta LU Mazā matemātikas universitāte, ja būtu aizmirsts aizgriezt ūdens krānus.

Pasākumā „Daba un zinātne - aizraujoši!” LU eksakto nodarbību dalībnieki pirmo reizi tiks sapulcināti vienkopus, lai, apvienojot spēkus, veidotu Latvijas Universitātes Jauno dabaszinātnieku un matemātiķu līgu. Tās ietvaros jaunieši gūs ieskatu par plašajām LU organizētajām aktivitātēm skolēniem, kas radītas ar mērķi attīstīt prasmes un zināšanas dabaszinātnēs un matemātikā, kā arī rosināt interesi par šīm nozarēm.

Pasākuma organizatori atgādina, ka arī nākamajā mācību gadā ikvienam skolēnam būs iespēja iesaistīties daudzveidīgās LU studentu un mācībspēku rīkotās bezmaksas nodarbībās, konkursos un citās aktivitātēs, lai neformālā atmosfērā papildinātu skolā gūtās zināšanas eksaktajos mācību priekšmetos, pētītu, eksperimentētu, pārbaudītu savas zināšanas, satiktu līdzīgi domājošos, savstarpēji sacenstos un jau laikus iepazītos ar studiju iespējām LU. Interesenti tiek aicināti sekot līdzi informācijai interneta vietnēs www.dzm.lu.lv un www.lu.lv.

Pasākumu atbalsta Fazer Latvija SIA, AS "Rīgas piena kombināts" un SIA „Baltic Dental Group”. ]]> http://fizmati.lv/dzive/pasakumi/lu_dzm_ic_riko_pasakumu_daba_un_zinatne_aizraujosi_/komentari/ Fri, 18 May 2012 13:49:38 +0300 BJB "Jaunie vanagi" piedāvā "Zvirbuļu taku" Renārs Purmalis http://fizmati.lv/zinas/notikumi/bjb_quot_jaunie_vanagi_quot_piedava_quot_zvirbulu_taku_quot_/
Tā kā mēs esam pamanījuši aktīvu dalību mūsu sacīkstēs arī no Jūsu - Fizmatu - puses, tad mēs vēlētos Jums piedāvāt mūsu nākamo pasākumu, kurš jau būs pavisam drīz:

Zvirbuļa taka - savdabīga brīvdabas spēle ar lomu spēles elementiem, kuras laikā spēles dalībniekus dīvainajā pasaulē ik uz soļa sagaidīs dažnedažādi interesanti piedzīvojumi! Šogad gatavojamies sastapties ar Robotu, Dievu un Muļku ciemiem. Katrā no tiem sastapsiet kaut ko neatkārtojamu: Zeva zibeņu lietu, Bināro robotu mistiku vai arī Antiņa stikla kalnu. Protams, neaizmirsīsim arī komandas garu un to ka visu spēles laiku - 30 stundas komandām jāpielāgojas apkārt valdošajai gaisotnei. Lai uzvarētu, viņiem nav jābūt tikai pirmajiem, bet arī labākajiem! 
Un tas viss notiek svaigā gaisā, pie dabas - mežos, pļāvās un gravās!
Šis pasākums ir kaut kas vienreizējs, kas būtu jāpārbauda uz savas ādas!

Kad: 25.-27. maijs (piekdienas 21:00 līdz svētdienas ~12:00)
Kur: Līgatnē, z/s "Upmaļi"
Komandā: 5 cilvēki (abu dzimumu)
Dalības maksa: 10 Ls (LJP dalīborganizācijām un Fizmatiem 9 Ls, JV biedriem 8 Ls) no cilvēka.
Kā arī Vienai no pirmajām 10 komandām, kuras būs pilnībā pieteikušās, būs iespēja laimēt klinšu kāpienu "Gandra" tornī!

Pilnībā pieteikusies komanda ir tad, kad ir atsūtīta komandas pieteikuma anketa un samaksāta dalības maksa.

Pasākuma nolikumu, pieteikuma anketu un citas sīkākas detaļas atradīsiet mūsu mājaslapā:
www.jaunievanagi.lv vai rakstot sacikstes@gmail.com vai zvanot 29910711.
]]> http://fizmati.lv/zinas/notikumi/bjb_quot_jaunie_vanagi_quot_piedava_quot_zvirbulu_taku_quot_/komentari/ Wed, 16 May 2012 22:28:27 +0300 Jauna izmēģinājuma pieejas datubāze Morgan & Claypool Ilva Paidere http://fizmati.lv/padome_fmf/jaunumi/jauna_izmeginajuma_pieejas_datubaze_morgan_amp_claypool/
Labdien!

Aicinām Jūs aktīvi izmantot jauno izmēģinājuma pieejas datubāzi Morgan & Claypool!

Datubāze Morgan & Claypool piedāvā e-grāmatas tehniskajās zinātnēs: biomedicīnas inženierzinātne, datorzinātne un informācijzinātne, elektromagnētika, vispārīgā inženierzinātne, ilgtspējīga enerģija, tehnoloģijas, šūnu bioloģija, signālu apstrāde un komunikācijas, integrēto sistēmu fizioloģija un biotehnoloģijas un citas nozares. Datubāzē pieejamajām e-grāmatām ir unikāla vērtība, jo tās piedāvā padziļināti analizētus pētījumus, ir dinamiskākas un ērtākas kā tradicionālie drukātie materiāli, digitālās rokasgrāmatas un monogrāfijas.

Datubāzē pieejamo sadaļu saraksts 

Datubāzes izmēģinājuma pieeja LU (Lanet) datortīklā nodrošināta līdz 7. jūlijam, 2012.

LU Bibliotēkas
Informācijas un bibliogrāfijas nodaļa
]]> http://fizmati.lv/padome_fmf/jaunumi/jauna_izmeginajuma_pieejas_datubaze_morgan_amp_claypool/komentari/ Wed, 16 May 2012 10:19:32 +0300 AURAs sezonas noslēguma koncerts "Pavasara mūzika" Inese Bērziņa http://fizmati.lv/zinas/notikumi/auras_sezonas_nosleguma_koncerts_quot_pavasara_muzika_quot_/
Šogad, iespējams, vairāk kā citus gadus Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes jauktais koris „Aura” ilgojās pēc pirmajiem pavasara saules stariem, ziediem un putnu dziedāšanas, jo jau 6. martā Sv. Pētera baznīcā sniedza koncertu „Pavasari gaidot”. Tagad, kad pļavas ir pārņēmis pieneņu košais dzeltenums, plaukst ceriņi un ievas, visi uztraukumi par koru skati ir garām, „Aura” vēlas uzdāvināt saviem atbalstītājiem, draugiem un arī paši sev koncertu, kas ļaus ikvienam tā apmeklētājam sajust īpašo, „Auras” pavasari, tāpēc gaidīsim jūs 23. maijā plkst. 19:00 Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas aulā uz koncertu „PAVASARA MŪZIKA”.

Koncertā esam aicinājuši piedalīties arī savus labākos draugus – cilvēkus, kas sezonas laikā ir nākuši palīgā Edgaram mācīt mums dziesmas un strādāt pie vokāla, tādējādi palīdzot „Aurai” būt starp TOP 10 Rīgas jauktajam koriem. Dziesmu pavadījumus spēlēs mūsu ilggadējā, uzticamā koncermeistare Mareta Beitika. Soprānu solo izpildīs kora iemīļotā vokālā pedagoģe Inese Romancāne un viņas dvīņumāsa Iveta Romancāne, kas, atnākot Ineses vietā, parūpējās par sezonas vismulsinošāko mēģinājumu. „Auras” labākie draugi no Jelgavas Ilva Krauze un Guntis Pavilons šoreiz ir uzaicināti nevis vadīt balsu mēģinājumus, bet gan bagātināt koncertu ar savām balsīm, dziedot attiecīgi alta un tenora solo partijas. Plašā repertuāra dēļ koncertā solo izpildīs vēl trīs lieliski solisti: bass Kārlis Bimbers, baritons Edgars Ansonskis un tenors Normunds Ķirsis. Savukārt mūsu pašu tenoriem Dāvim Engeram un Rolandam Klušam ir uzticētas basģitāras un bungu partijas.

Šis koncerts būs īpašs ne tikai ar solistu skaitu, bet ar vēl kādu faktu – lai gan pēc gada norisināsies XXV Vispārējie Latviešu dziesmu un XV deju svētki, koncertā neskanēs neviena dziesma no to repertuāra. „Auras” diriģents Edgars Vītols ir parūpējies par pavasarim raksturīgu raibumu un košumu koncerta programmā, iekļaujot tajā gan latviešu, gan ārzemju komponistu darbus. Sajust pavasara noskaņu klausītājiem palīdzēs J. Lūsēna „Pavasaris”, A. Maskata „Pavasara mūzika”, I. Kalniņa „Jau ziediem rotātas pļavas”, kā arī divas korim tuvas R. Paula dziesmas, kas vienmēr liek dalībniekiem pasmaidīt, „Pūpoliņi” un „Zied ievas Siguldā”. Nelielu ieskatu „Auras” sadraudzības koncertā ar Tartu Studentu kori un Viļņas jaukto kori „Gabija”, kas norisinājās 30. aprīlī Tartu, klausītājiem sniegsim ar E. Mägi „Viru lauliku mõtted“ un A. Martinaitis „Aušros žvaigždė”. Lai koncertam piešķirtu pavasarim raksturīgo krāšņumu, tā repertuārā ir iekļautas dziesmas vēl divās valodās – klausītāji izbaudīs kādu tango ritmu spāņu mēlē (L. Bacalov „Credo”), kā arī divas dziesmas angļu valodā (E. Hawkins „Oh, Happy Day” un L. Cohen „Hallelujah”). Lai klausītājs pārāk nesamulstu un neaizmirstu, kur atrodas, izpildīsim mūsu galvaspilsētai veltītas dziesmas no Lielkoncerta „Rīgai – 810” repertuāra – A. Maskata „Rīgai” un „Vecās Rīgas likteņdziesma”. Savukārt īpašu odziņu koncertam piešķirs Ē. Ešenvalda „Tāls ceļš” un jau minētā L.Cohen „Hallelujah”, kuru izpildīšanai „Auras” dalībnieki ne tikai mācās kora partijas, bet arī meklē mājās blokflautas, ģitāras un mācās instrumentālo pavadījumu.

Lai gan pēc šī koncerta sezona vēl netiks slēgta, jo „Aura” piedalīsies Kurzemes dziesmu svētkos Saldū, gatavosies Rīgas svētku koncertam un ar dziesmām sveiks savus biedrus un pārējos absolventus LU Fizikas un matemātikas fakultātes izlaidumā, tomēr „Pavasara mūzika” ir kora pēdējais individuālais koncerts šosezon, tāpēc jo īpaši gaidīsim jūs visus 23. maijā plkst. 19:00 Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas aulā.

]]> http://fizmati.lv/zinas/notikumi/auras_sezonas_nosleguma_koncerts_quot_pavasara_muzika_quot_/komentari/ Wed, 16 May 2012 01:19:29 +0300 Lekcija par programmēšanu GNOME vidē Rūdolfs Mazurs http://fizmati.lv/zinas/datorika/lekcija_par_programmesanu_gnome_vide/
Šo ceturdien, 17. maijā, plkst. 16:00 Latvijas Universitātes Linux Centrā notiks turpinājums semināram GNOME darbvirsmas programmēšanā. 

Apskatīsim sīkāk Gtk+ signālu apstrādi un logdaļu īpašību mainīšanu, kā arī kā izveidot pirmo puslīdz nopietno lietotni. 
Lekciju vadīs Pēteris Krišjānis.

Gaidīsim jūs!

]]> http://fizmati.lv/zinas/datorika/lekcija_par_programmesanu_gnome_vide/komentari/ Tue, 15 May 2012 19:48:49 +0300 Atbalsti fizmatus jauno mūzikas grupu konkursā „Hadrons 2012” Arturs Bundulis http://fizmati.lv/dzive/pasakumi/atbalsti_fizmatus_jauno_muzikas_grupu_konkursa_hadrons_2012_/
Sveiki, fizmati!

Latvijas Universitātes jauno mūzikas grupu konkursā „Hadrons 2012” žūrija finālam izvirzījusi sešas mūziķu apvienības, tostarp arī fizmatu pārstāvēto "Last Train", kuras ceturtdien, 17. maijā, uzstāsies mūzikas klubā NABAKLAB un cīnīsies par galvenajām balvām un uzvaru konkursā. 

Kā zināms, šogad konkursa finālā piedalās arī rokgrupa "Last Train", kuras dalībnieki ir Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas bakalaura 1. kursa studenti Arturs, Māris un Edgars un kuri lūdz Jūsu palīdzību! Līdz 17. maijam LU portālā  ir iespējams NOBALSOT par sešiem finālistiem, lielāko balsu skaitu saņēmusī grupa 17. maija vakarā saņems īpašo OKartes balvu. Aicinām Jūs atbalstīt savējos fizmatus un balsot par rokgrupu "Last Train"! 

Tiekamies 17. maija vakarā plkst. 19:00 NABAKLABā! 

Atrodi vairāk informācijas par grupu.
]]> http://fizmati.lv/dzive/pasakumi/atbalsti_fizmatus_jauno_muzikas_grupu_konkursa_hadrons_2012_/komentari/ Mon, 14 May 2012 18:32:09 +0300 MĒNEŠA PĒTNIEKS: Ruvins Ferbers par fiziku, Lāzeru centru un zinātni Jeļena Smelova, Alma Mater korespondente http://fizmati.lv/zinas/notikumi/menesa_petnieks_ruvins_ferbers_par_fiziku_lazeru_centru_un_zinatni/ Tepat Rīgā Latvijas Universitātes (LU) gādīgā paspārnē atrodas unikāla pētījumu vieta – Lāzeru centrs, kurā ar īpaša aprīkojuma palīdzību ir iespējams manipulēt ar atomiem un molekulām. Par aktuāliem pētījumiem fizikā, zinātniskām publikācijām, studentiem un darbu Universitātē stāsta šī centra vadītājs, zinātnieks, Latvijas Universitātes profesors Ruvins FERBERS. Profesors ir arī LU Jūdaikas studiju centra izveidotājs un vadītājs. Sumināts par sasniegumiem zinātnē, saņemot 2010. gada februārī LU Gada balvu.

Kā jūs galvenokārt sevi vērtētu – kā pasniedzēju, zinātnieku vai pētnieku?
Es esmu Latvijas Universitātes profesors, līdz ar to mans darbs ir precīzi divējāds. Esmu pasniedzējs-zinātnieks. Nav iespējams vienu dienu būt par pasniedzēju, un nākamajā nodarboties tikai ar pētniecību un zinātni. Protams, var domāt un spriest vienu brīdi pedagoģijas, citu – pētniecības virzienā. Tāda ir atšķirība un priekšrocība akadēmiskajam korpusam visās pasaules  Universitātēs, kas sasniegušas zināmu stabilitātes un zinātniskās kapacitātes līmeni. Un tas neattiecas tikai uz profesoriem – arī uz lektoriem, docentiem, asociētiem profesoriem un zinātniekiem. Jo pētnieks, kas nav profesors un nepasniedz, vai, tieši otrādi – profesors, kurš nenodarbojas ar pētniecību – manuprāt, tas ir nepareizi. Rietumos, Eiropas un Amerikas universitātēs ikviens profesors vienmēr viennozīmīgi tiek asociēts ar savu zinātnisko grupu, ar zinātniskiem sasniegumiem.

No otras puses, profesors vienmēr absolūti viennozīmīgi strādā ar saviem docējamiem, studējošiem un jaunākiem zinātniekiem, kas nupat ieguvuši doktora grādu, un uzreiz iesaistījušies kādā projektā. Kopumā man ir grūti teikt, vai esmu pasniedzējs, vai zinātnieks. Es teiktu, ka pasniedzējs-zinātnieks, jo tas ir pilnībā saaudzis un kļuvis par manu ikdienas dzīvi.

Pagājušā gada laikā esat veicis veselas četrpadsmit zinātniskās publikācijas, kas ir ievērojams skaits. Kā jums tas izdodas?
Ļoti vienkārši, jo publikācijas neveic viens cilvēks. Man ir ideāli kolēģi, mēs veiksmīgi sadarbojamies, strādājam grupās un mācamies viens no otra. Akadēmiskais darbs ir ļoti radošs, un reizē prasa rūpīgumu. Tas varbūt izklausās dīvaini, bet arī aktierim, piemēram, ir stundām ilgi jāmācas teksti, jāpiedalās mēģinājumos, arī viņa darbā ir daudz rutīnas. Līdzīgi arī ar pētījumiem. Un bieži vien labs raksts top mēnešiem vai pat gadiem ilgi. Jauki, ja darbus var sadalīt – ir kolēģi, kuriem patīk mērīt, bet nepatīk rakstīt; ir atkal tādi, kuriem labi padodas rakstīšana, bet viņi nepiedalās eksperimentā. Ir teorētiķi, kas rēķina ļoti ātri un precīzi, bet ir tādi, kuriem nepatīk rēķināt. Un vienmēr tam visam pa vidu ir idejas – kā darīsim, kur virzīsimies tālāk. Ikvienam iesaistītajam tas ir kas interesants, svarīgs, oriģināls, svaigs un vajadzīgs.

Un skaitliskais zinātnisko publikāciju rādītājs ne vienmēr ir tas būtiskākais. Man ir tas gods pārstāvēt Latvijas fizikas biedrību Eiropas fizikas žurnālu konsultatīvā padomē. Tur regulāri tiek diskutēts par to, kā var izmērīt zinātnisko sekmīgumu un ekselenci. Protams, nozīme ir tam, cik daudz tev ir rakstu, cik rakstiem ir autoru, kādos žurnālos tie ir publicēti, cik daudz tevi citē, un katram kritērijam ir savi plusi un mīnusi. Ir žurnāli, kuri vienmēr ņem pretī jebkuras zinātniski korektās publikācijas, un tur nav tik grūti nopublicēties; ir arī tādi, kas izvēlās rakstus pēc oriģinalitātes, svarīguma un aktualitātes. Protams, publikāciju skaits nav mūsu primārais mērķis, bet man vienmēr ir sajūta, ka var izdarīt vēl vairāk un labāk, un ir daudz ideju, kas stāv priekšā.

Vai katrs nākamais pētījums, kuram ķeraties klāt, ir saistīts ar iepriekšējo, vai top neatkarīgi no tā?
Gan, gan. Ja nākamais vienmēr izrietētu no iepriekšējā, tad tas nebūtu nekas jauns. Un tanī pat laikā ir jāturpina iesāktais, jābalstās un padarīto. Agrākos laikos pat disertācijas tika noformulētas kā noslēgti pētījumi, kas atver jaunu pētījumu iespējas. No vienas puses skan pretrunīgi, bet tieši tā arī tas ir. Mēs gribam gan turpināt, gan iesākt kaut ko jaunu vienlaicīgi. Un ideju mums netrūkst, bet varētu arī tikpat labi teikt, ka ļoti trūkst, jo mēs vienmēr ceram uz vēl labākām idejām.

Kā jūs kopumā vērtējat darba apstākļus Universitātē un Lāzeru centrā?
Runājot par Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, jāsaka, ka esmu ļoti priecīgs par šeit radītiem labvēlīgiem darba apstākļiem. Mums ir sava ēka un sava teritorija, savs lekciju korpuss un laboratoriju korpuss, arī kopmītnes, viss lieliskā stāvoklī, vienuviet sasniedzami un kompakti. Tas krietni atvieglo ne tikai manu darbu, bet arī labvēlīgi ietekmē studentus – te veidojas atbilstoša sabiedriskā un sociālā vide ar savām paražām un aktivitātēm. Protams, ir daudz citu iesaistīto institūciju, ar kurām jāvienojas un jāsadarbojas, kur paralēli notiek arī mūsu profesoru darbs, tomēr būtiski, ka ir tāds centrs, kur notiek ne tikai lekcijas, bet arī praktiskie un zinātniskie darbi, tiek veikti attiecīgie pētījumi lāzeru laboratorijās utt.

Kā jūs vērtējat studentu interesi par Lāzeru centra sniegtajām iespējām? Cik daudz tiem ir iespēju iesaistīties zinātniskā pētniecībā un darboties tieši laboratoriju apstākļos?
Jāatzīst, ka studenti ir ļoti ieinteresēti, un bez šaubām ļoti aktīvi arī piedalās. Jebkura projekta izstrādē studentu skaitliskais pārsvars vienmēr ir bijis. Protams, jāsaprot, ka viņu pienesums jāvērtē studējošo līmenī, un zināma interese rodas jau bakalaura studiju līmenī. Daudzi iesaistās arī maģistra studiju līmenī, bet doktorantūras studenti ir visaktīvākā daļa, jo lielākoties viņi jau izstrādā savus zinātniskos darbus, bieži vien izmantojot laboratorijās pieejamo aprīkojumu. Viņi ir ļoti aktīvs zinātnes vilcējspēks kopumā – bieži vien viss sākas ar pareizi izvēlētu bakalaura darba tēmu, intensīvu darbu maģistrantūrā, rezultātā viņi ir labi kvalificēti, ieinteresēti, ar atbilstošu zinātnisko komponenti, viņi iesaistās projektos pie attiecīgiem vadītājiem un strādā jau paši kā zinātnieki. Piemēram, doktorantūras studenti pie pētījumiem strādā katru dienu, tas ir viņu ikdienas darbs. Un mēs no savas puses cenšamies nodrošināt tiem arī pedagoģisku pieredzi, iesaistām nodarbībās ar bakalaura studentiem, viņi nereti vada bakalaura darbus.

Pastāstiet, lūdzu, par Lāzeru centra uzbūvi, kam tieši tas ir domāts?
Lāzeru centrs ir domāts, lai nodrošinātu ar iespēju darboties un strādāt – tas paredz gan aprīkojuma izmantošanas iespējas, gan attiecīgo atalgojumu. Tā ir sava veida zinātniskā skola, kurā ir atbilstošs līmenis, kas ļauj nonākt pie rezultātiem, kuriem ir starptautiskā pieejamība, atzinība un iespēja tos publicēt vadošos zinātniskos žurnālos, kā, piemēram,  Physical Review, Journal of Chemical Physics, European Physical Journal un citos. Un, ja mēs sasniedzam šādu līmeni, tas ir radītājs arī studentiem, ka arī šeit var nopietni pievērsties zinātnei. Protams, ka tas motivē, jo šāda veida publikācija norāda uz starptautisku atzinību vistiešākajā veidā, jo šie žurnāli nosaka zinātnisku gaitu, tie ir galvenie zinātnes rupori jau pēc definīcijas. Un ja tavs raksts tiek pieņemts, tas norāda uz to, ka tu esi vienā līmenī ar labākām pasaules skolām.

Protams, liela nozīme ir arī tiešā veida komunikācijai ar citu valstu zinātniekiem un nozares pārstāvjiem, tāpēc lielu uzmanību pievēršu arī dalībai starptautiskās zinātnieku konferencēs, kurās rosinu piedalīties arī studentus – ir ļoti svarīgi pašam aizbraukt, piedalīties, diskutēt, jo tas liek tevi pamanīt un pievērst uzmanību tieši taviem sasniegumiem. Tādas konferences notiek diezgan bieži, tiek rīkotas arī šeit pat Rīgā. Ir jauno zinātnieku konference, Latvijas Universitātes konference, kas notiek katru gadu. Tajās studenti prezentē savus sasniegumus, un šis prezentāciju process ir būtisks, jo jāiemācās arī pasniegt sasniegto un runāt auditorijas priekšā par padarīto, par savu darbu, kas notiek katru dienu un kas arī veido to zinātnisko komponenti.

Cik sen jūs esat saistīts tieši ar Latvijas Universitāti kā struktūru?
Tik sen, cik es vispār ar kādu struktūru esmu saistīts. Un es neesmu vienīgais piemērs. Arī mani kolēģi ir tādi paši, kas atnākuši uz šejieni studēt, sākuši šeit strādāt studiju laikā un tad arī turpinājuši savu dzīves un darba gājumu. Ja mēs runājam ciparu valodā, tad tas ir 1970. gads, kad es slavenā  profesora Jāzepa Eidusa un  docenta Ojāra Šmita vadībā sāku strādāt Latvijas Universitātē algotu darbu, toreizējos apstākļos kā laborants. Tātad tie ir 42 gadi, un es bez pārspīlēšanas varu droši teikt, ka Latvijas Universitāte ir visa mana dzīve. Mana dzīve un mana universitāte.

Un būtiskākais, kas šo gadu laikā ir mainījies, kopš tā laika, kad es 19 gadu vecumā atnācu uz universitāti – ir parādījies krietni vairāk vietas zinātnei.

Deviņdesmito gadu vidū, kad Fizikas un matemātikas fakultāte pārvācās uz skaisto vietu Zeļļu ielā astoņi, parādījās krietni vairāk iespēju attīstībai un zinātniskai darbībai. Protams, tas neizslēdz sadarbību un līdzdarbošanos ar institūtiem, kur agrāk bija lielāka zinātniskuma koncentrācija, bet šobrīd mēs varam plaši izpausties un darboties tieši šeit uz vietas, kas ir ļoti liels sasniegums.  Protams, mums ir kopīgas tēmas un kopīgi virzieni – tie vēl aizvien ir atomi, molekulas, optika, optiskā fizika, lāzeru fizika.

Un kā tika dibināts jūsu vadītais Lāzeru centrs?
Lāzeru centrs kā atsevišķa Latvijas Universitātes struktūrvienība, ja nemaldos, tika izveidota 2005. gadā, un pamatā galvenais darbību bloks bija zināms uzreiz. Tas apvienoja vairākas laboratorijas, kas pirms tam bija vairāk koncentrētas Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūtā Šķūņu ielā un daļēji arī fakultātē. Vēlāk radās iespēja izveidot šo zinātnisko lāzeru centru, kas apvieno četras laboratorijas. Tas deva iespēju apvienot zinātniekus, kas darbojas fakultātē, un zinātnisko aprīkojumu, kas tika sagādāts 2005. gadā no Latvijas valsts un starptautiski finansētiem projektiem.

Šobrīd uz vietas mums ir ļoti ievērojams lāzeru parks, ir nodrošināta tā apsaimniekošana. Daļu no aprīkojuma mēs saņēmām pateicoties manam kolēģim Aigaram Ekeram, kurš veica doktoranta pētījumus Vācijā, Kaiserslauternas universitātē pie slavenā profesora Klaasa Bergmana. Samazinot savu darbību un kļūstot par emeritēto profesoru, Bergmans visu savu aprīkojumu, kas ir saistīts ar lāzeriem un molekulāriem kūļiem pilnā komplektā ļāva atvest uz Latviju. Ziedojums bija ievērojams - Bergmana daļa izveidoja teju pusi no kopumā toreiz pieejamās materiālās bāzes Lāzeru centrā.

Protams, ar aprīkojumu vien nepietiek, lai sasniegtu vēlamus rezultātus – Latvijas Universitāte ir ieguldījusi ievērojamus līdzekļus, lai sakoptu telpas un pielāgotu tās reāliem lāzeru laboratorijas atbilstošiem apstākļiem. Notika attiecīgs remonts un pārbūve, pateicoties kuriem Lāzeru centrs pašlaik ir tādā līmenī, ka attiecīgo pētījumu veikšanai pie mums dodas no vairākām Eiropas un citu valstu laboratorijām. Manuprāt, tas ir būtisks radītājs eksperimentālajā fizikā; svarīgi arī, ka mūsu studenti var strādāt šeit pat uz vietas.

Un kā veidojas starptautiskā sadarbība?
Piemēram, pašlaik ļoti cieša sadarbība ir ar Berlīnes Tehnikas un ekonomikas augstskolu, ar Maskavas un Hanoveras universitāti, arī Berklijas universitāti un citām augstskolām. Piemēram, mēs veicam kopīgus darbus, pētot šeit uz vietas astrofizikai svarīgus atomus  kopā ar Berlīnes un Stambulas pētniekiem, proti, eksperiments notiek tieši Rīgā, jo tieši LU Lāzeru centrā ir tam atbilstošs aprīkojums. Rezultātā veidojās arī kopīgas publikācijas.

Bet zinātniskā sadarbība notiek arī Latvijas līmenī?
Visciešākā sadarbība man ir ar profesoru Auziņu, kas vada vienu no četrām Lāzeru centra laboratorijām. Kopā strādājam pie viena pētījuma, kura ietvaros ierosinām atomus ar ļoti labas kvalitātes precīzi kontrolējamu lāzeru starojumu un novērojam efektus, kas notiek ārējos laukos. Profesors Auziņš kopā ar saviem studentiem ir izstrādājis teoriju, lai precīzi aprakstītu šos efektus. Tas ir divu laboratoriju kopdarbs, kura mērķis ir izveidot metodi, kas ļautu precīzāk un ērtāk mērīt magnētisko lauku. Šī tēma ir diezgan aktuāla, un projektā ir iesaistījušies arī daudz studentu.

Kādi ir jūsu galvenie pētniecības virzieni pašlaik?
Man ir tas gods vadīt Molekulu optiskās polarizācijas laboratoriju, kur pašlaik mēs aktīvi pētām sārmu metālu divatomu molekulas. Tās ir zināmā mērā līdzīgas ūdeņraža molekulai, bet veidojas no nātrija, kālija un cēzija atomiem. Jāatzīst, ka man tās ļoti patīk, molekulas vispār ir ļoti skaisti objekti, viņas tagad ir arī ļoti populāras – tās izdodas iegūt pie ļoti zemām temperatūrām, tajā pat laikā to spektri ir ļoti sarežģīti, un ir ļoti sarežģīti „nolasīt” molekulas struktūru no spektriem. Viens no mūsu pētījumu virzieniem ir detalizēti izprast procesu, kurā, diviem atomiem tuvojoties, veidojas molekula. Mums bieži vien ir tā iespēja pirmajiem ievākt attiecīgos datus, uz kuru pamata attīstītas metodes, kas ļauj iegūt šīs molekulas pie temperatūrām, kas tikai par apmēram miljardo daļu grāda atšķiras no absolūtās nulles.

Kāda loma lāzeriem ir molekulu un atomu pētniecībā?
Šis jautājums tiek bieži diskutēts. Pastāv priekšstats, ka ja tas ir Lāzeru centrs, tad tam vajadzētu pētīt pašus lāzerus. Tomēr tā gluži nav – šis ir ar lāzeriem saistīts centrs tādā izpratnē, ka pētījumus veic ar lāzeru palīdzību. Lāzers ir noteicošais pētījumā, jo no tā kvalitātes ir atkarīgi visi darba rezultāti. Liels darbs tiek ieguldīts tieši lai uzlabotu lāzeru starojuma kvalitāti, frekvences kontroli, nodrošinātu tiem labāku stabilitāti un tā tālāk. Jābūt ir arī  mehāniskai stabilitātei – augstas kvalitātes lāzeram jāatrodas uz speciāla smaga galda, kas ir atsaistīts no ārējām svārstībām, vislabāk – pagrabā, jānodrošina arī attiecīgs spiediens, lai izvairītos no putekļiem. 

Lāzers ir ļoti smalks instruments, kas ir spējīgs ierosināt atsevišķus atomus. Piemēram, lāzeru atdzesēšanas metode ir vērsta nevis uz pašu lāzeru, bet uz to atomu vai molekulu atdzesēšanu, uz kuriem iedarbojas ar lāzeru. Šī ir pasaulē aktuālā tēma, par kuru tika piešķirtas vairākas Nobela prēmijas. Tātad, centrs ir nosaukts nevis pēc objekta, bet pēc metodes. Metode ir gana smalka un prasa daudz pūļu, līdzekļu un prasmju izmantojumu. Eksperiments ir sācies – tas nozīmē, ka ir ieslēgti lāzeri. ]]> http://fizmati.lv/zinas/notikumi/menesa_petnieks_ruvins_ferbers_par_fiziku_lazeru_centru_un_zinatni/komentari/ Mon, 14 May 2012 14:20:45 +0300 Atskats uz 20. aprīļa nakts zolītes turnīru Raivis Bēts http://fizmati.lv/dzive/sports/atskats_uz_20_aprila_nakts_zolites_turniru/ 20. aprīļa nakts FMF fakultātē nebija mierīga, jau sākot ar 22.30 tajā pamazām sāka ierasties aizrautīgākie zolīšu cienītāji, neraugoties uz to, ka nākamajā dienā bija Lielā talka. Kopumā uz pasākumu ieradās 17 spēlētāji, kur līdz pēdējai kārtai, kura beidzās īsi pēc sešiem rītā, izturēja 15 zolīšu „fanāti”.

Spraigā cīņā noskaidrojās, ka vislabāk šo prāta spēli pārvalda Raivis Bēts, kurš zolītes turnīros ne reizi vien izcīnījis godalgotas vietas. Otro vietu, pateicoties uzvarētai zolei vienā no pēdējām partijām, izcēla Marta Logina, bet trešo vietu izcīnīja Arnolds Linītis. Citu dalībnieku rezultātus var apskatīt pilnajā rezultātu tabulā.

Pēc turnīra tika piešķirtas arī dažādas specbalvas par citiem ar zolīti saistītiem panākumiem. Tā Dzintars Kārkliņš ieguva specbalvu par 3 uzvarētām zolēm pēc kārtas, Ieva Nāgele par „iesūnēšanu” pie pirmā galdiņa, bet Harijs Ceriņš, kurš nepaspēja uz 1. kārtu par to, ka „Atnāca un nesanāca”! ]]> http://fizmati.lv/dzive/sports/atskats_uz_20_aprila_nakts_zolites_turniru/komentari/ Fri, 11 May 2012 21:19:22 +0300 Pieteikšanās LU Studentu sporta spēlēm sāksies no 7. maija Anete Enikova http://fizmati.lv/dzive/pasakumi/pieteiksanas_lu_studentu_sporta_spelem_saksies_no_7_maija/
Tradicionālās Latvijas Universitātes Studentu padomes (LU SP) Sporta spēles šogad norisināsies no 9. līdz 10. jūnijam „Zvejnieku parkā”, Salacgrīvā. Latvijas Universitātes studenti, pasniedzēji un darbinieki aicināti savas komandas pieteikt no 7. līdz 31. maijam un izmantot iespēju pēc pavasara darbiem labi atpūsties, izkustēties un sadraudzēties kā ar dabu, tā viens ar otru.

LU SP Sporta spēles tradicionāli ir viens no gada notikumiem LU sportā, kas pulcē aktīvākos, lai pirms vasaras brīvsoļa iestāšanās pavadītu laiku kopā ar kursabiedriem, draugiem, pasniedzējiem – tiem, kas veido lielo LU ģimeni.

Atpūties kopā ar draugiem! Līdz 31. maijam veido komandu, kurā būtu vismaz 14 dalībnieki (vismaz 7 puiši un 7 meitenes), bet ne vairāk kā 20 cilvēki. Komandā vismaz 8 spēlētājiem jābūt no LU, pārējie var būt Tavi draugi no citām augstskolām.

Spēlē uz nebēdu! Šogad aktīva dzīvesveida veicināšanai spēlēsim volejbolu, futbolu, strītbolu, peintbolu, florbolu, tautas bumbu, frisbiju, tenisu, kā arī piedalīsimies virves vilkšanā, stafetē, kapteiņu konkursā, veikt individuālos uzdevumus u.c.

Plāno laicīgi un ietaupi! Fiksētā dalības maksa no komandas piesakoties no 7. maija līdz 18. maijam ir 30.00 Ls, bet pēc 18. maija 40.00 Ls. Aizpildītu pieteikumu kopā ar dalības maksu jāiesniedz līdz 31. maijam plkst. 17:00 LU SP birojā Rīgā, Raiņa bulvārī 19, 144. telpā. Elektroniski aizpildītu pieteikumu komanda iesniedz interneta vietnē www.estudijas.lu.lv studiju kursa „Studentu minimums” sadaļā „LU SP Sporta spēles”. Pirms pieteikšanās, rūpīgi iepazīsties ar spēļu nolikumu!

Paēduši un izgulējušies! Sporta spēļu dalībniekiem būs iespēja veidot telšu pilsētiņu, kā arī gulēšanai izmantot blakus esošās skolas telpas. Bez maksas būs pieejama arī autostāvvieta. Abās sporta spēļu norises dienās tiks organizēta ēdināšana (izdevumi nav iekļauti dalības maksā), uz kuru pēc izvēles katrs no dalībniekiem tiek pieteikts pieteikuma anketā.

Kā nokļūt? Salacgrīvas „Zvejnieku parks” (Sporta ielā 6) ir atpūtas un sporta komplekss teju 14 hektāru kopplatībā, kas atrodas 103 km attālumā no Rīgas. Lai nokļūtu līdz spēļu norises vietai, dalībniekiem tiks nodrošināts transports (izdevumi iekļauti komandas dalības maksā).

Atnācu, ieraudzīju, uzvarēju! Sporta spēļu uzvarētāju komandas tiks priecētas ne vien ar kausiem un medaļām, bet arī vērtīgām balvām no pasākuma atbalstītājiem.

Papildu informācija un pieteikšanās anketa būs pieejama LU Studentu padomes mājas lapā – LUSP.lv no 7. maija.
]]> http://fizmati.lv/dzive/pasakumi/pieteiksanas_lu_studentu_sporta_spelem_saksies_no_7_maija/komentari/ Mon, 07 May 2012 08:50:00 +0300