Sensenos laikos, 4,6 miljardus gadus atpakaļ, Piena ceļā notika neatgriezeniskas pārvērtības. Ūdeņradis un hēlijs kopā ar nelielu daudzumu putekļu pamazām sāka kondensēties un veidot molekulas. Nespējot pretoties savam svaram, jaunradītie molekulu mākoņi sakļāvās. Siltuma un spiediena iedarbībā radās zvaigzne – Saule.

Saturna oranžajam pavadonim Titānam ir simtiem reižu vairāk šķidru ogļūdeņražu nekā visas zināmās naftas un dabasgāzes rezerves uz Zemes. No debesīm krītošais ogļūdeņražu lietus savācas plašās iegulās no kurām veidojas ezeri un kāpas.

Šī gada 14. janvārī NASA kosmiskā zonde Messenger pārlidoja Saulei tuvāko planētu – Merkuru. Tas ir vēsturisks pārlidojums, jo pēdējo 33 gadu laikā Merkuru tuvumā nav pētījis neviens kosmiskais aparāts. Messenger uzdevumi ir tuvāk izpētīt planētu un iegūt attēlus ar vēl neredzētiem Merkura apgabaliem.

NASAs kosmiskā zonde Cassini veikusi daudzus jaunus Saturna gredzenu novērojumus atklājot, ka viens no tiem varētu būt veidojies laikā, kad uz Zemes bija dinozauru laikmets, pretēji citiem Saturna gredzeniem, kas veidojušies apmēram 4,5 miljardus gadu atpakaļ, kad Saules sistēma vēl tikai veidojās.

ASV astronomi ir atraduši jaunu planētu mūsu saules sistēmā. Šī jaunā planēta ir jau pēc kārtas 10, kas riņķo ap mūsu Sauli. Pirmo reizi šī planēta tika ievērota 2003. gadā, bet tikai nesen astronomi pārliecinājās, ka līdz tam neatpazītais objekts patiešām ir planēta. Pagaidām jaunā planēta ir pazīstama ar vārdu "2003 UB313" un tās diametrs ir aptuveni 3 000 kilometri.