Ir ticis izmantots dators, lai atšifrētu Monas Lizas noslēpumaino smaidu. Gleznu analizēja Amsterdamas universitātes dators, izmantojot tā saucamo "emociju atpazīšanas" programmu, kas mērīja laimi, pārsteigumu, dusmas, riebumu, bailes un bēdas dotajā sejā. Šī programma secināja, ka objekts ir 83% laimīgs, 9 % jūt riebumu, 6 % baiļpilns un 2 % dusmīgs.

Tika novērtētas pat tādas pazīmes, kā lūpu izliekums un krunciņas ap acīm. Programma balstās uz Ilinoisas universitātē izveidotu datubāzi, kurā ir vairākas jaunu meiteņu sejas, kas palīdz noteikt vidējo neitrālo sejas izteiksmi. Šo "vidējo neitrālo" tad arī izmantoja kā standartu salīdzināšanā.

Tā kā programma spēj noteikt noskaņojumu gandrīz acumirklī, tad ar laiku šāda lieta varētu tikt ierīkota PC, kas reaģētu uz lietotāja garastāvokli.

Mona Liza, iespējams, visu laiku slavenākais portrets, ko gleznojis Leonardo da Vinči, ir intriģējusi mākslas mīļotājus visā pasaulē ar savu mistisko smaidu jau piecus gadsimtus...(tā ir gleznota laika posmā no 1503.-1506. gadam).

Domājams, ka tajā attēlotā sieviete ir kāda bagāta Florences tirgotāja Džokondas sieva, taču populāras ir arī versijas, ka glezna ir paša Leonardo da Vinči pašportrets vai mākslinieka ideja par ideālu sievieti.

Izmantoti materiāli no www.wikipedia.org un www.newscientist.com