Astronomu trio no Francijas un ASV nopublicēja darbu (pdf formātā), kurā tiek apgalvots, ka planētu sistēmas apkārt mirstošām zvaigznēm ir atbilstoša vieta dzīvības meklēšanai, ziņo New Scientist.

Par "dzīvošanai derīgu zonu" (habitable zone) sauc attālumu no zvaigznes līdz planētai, kurā uz planētas virsmas var pastāvēt šķidrs ūdens. Saulei līdzīgajām zvaigznēm pirmos 10 miljardus gadu šis attālums ir apmēram 0,95 - 1,37 a.v. (astronomiska vienība - attālums no Saules līdz Zemei). Šajā laikā zvaigznes centrā norisinās kodoltermiskās reakcijas, kurās ūdeņradis pārvēršas hēlijā. Zvaigzne kļūst spilgtāka un lielāka. Attiecīgi par "dzīvošanai derīgu" kļūst daudz lielāks attālums nekā iepriekš - no 2 līdz 9 a.v. (apmēram līdz Saturna orbītai), turklāt zvaigznei tuvākā zonas daļa šāda paliek uz vairākiem miljardiem gadu, savukārt ārējā daļa tāda paliek tikai dažus miljardus gadu. Turpmāko 20 miljonu gadu laikā zvaigznes spilgtums svārstās. Tā pakāpeniski pārvēršas par "sarkano milzi", tās diametrs kļūst 10 reizes lielāks nekā Saulei. Nākamā miljarda gadu laikā "dzīvošanai derīgā zona" izplešas no 7 līdz 22 a.v., tās ārējā mala atrodas aiz Urāna orbītas.

Attiecīgi katrā no šiem periodiem planētas, kas atrodas lielākā attālumā no savas zvaigznes ir aukstas un dzīvībai nav derīgas (vismaz zemes izpratnē). Tās var uzsilt un teorētiski kļūt par derīgām dzīvībai uz pietiekami ilgu laiku, lai uz tām rastos dzīvība.

Uz Zemes dzīvības rašanās aizņēma apmēram 700 miljonus gadu, līdz ar to ņemot vērā Saulei līdzīgo zvaigžņu iespējamo otrās un trešā zvaigžņu evolūcijas posma ilgumu, dzīvības rašanās uz attālām planētām ir pilnīgi iespējamā.

100 gaismas gadu no Saules attālumā atrodas apmēram 150 milžu un sarkano pārmilžu, un apmēram tūkstoš zvaigžņu, kas atrodas savas evolūcijas pirmajā posmā.

NASA Terrestrial Planet Finder aparāts (orbitālā observatorija, kura meklēs pie Saulei līdzīgajām zvaigznēm planētas, kas izmēros ir līdzīgas Zemei) pirmām kārtam pētīs galvenās secības zvaigžņu apkaimi.

Darba autori Viljams Daničs no Goddardes NASA centra un viņa franču kolēģi Bruno Lopes un Žans Šnaiders, uzskata, ka sarkaniem pārmilžiem arī vajag pievērst īpašu uzmanību.