Astronomi izplatījuma tumšajos plašumos ir atklājuši aptuveni 463 miljardus kilometrus lielu alkohola mākoni, kā tālāki pētījumi varētu viest lielāku skaidrību par to kā no pirmatnējās gāzes veidojas jaunas zvaigznes un planētu sistēmas. Cītīgākus grādīgo dzērienu piekritējus gan nāksies sarūgtināt, jo atklātais alkohola mākonis sastāv no metanola, kā iekšķīga lietošana pat nelielās devās izraisa aklumu un nāvi.

Tiltam līdzīgais alkohola mākonis ir atrodas mūsu pašu Piena ceļa galaktikā apvidū, kas astronomu aprindās pazīstams kā W3(OH), kur pamazām sablīvējoties gāzes un putekļu mākoņiem pamazām veidojas jaunas zvaigžņu un planētu sistēmas.

Pirmo reizi metanola mākoņus kosmosā atklāja 2004. gadā jaundzimušu zvaigžņu apkārtnē. Toreiz šis atklājums iztaisīja plašas diskusijas par to vai starpzvaigšņu telpā var veidoties tik sarežģītas molekulas. Šīs teorijas pretinieki uzskatīja, ka tas nav iespējams, jo lielās molekulas iznīcinātu zvaigžņu ultraviolētais starojums.

Kopumā kosmosa plašumos ir identificētas aptuveni 130 dažādas organiskas molekulas, kas rada augsni diskusijām par dzīvības izcelšanos uz Zemes. Jo ja jau neizmērojamos kosmosa plašumos ir sastopamas organiskas molekulas, kāpēc gan dzīvībai būtu bijis jārodas tieši uz mūsu planētas un kādas dzīvības formas varētu būt radušās citur?